-
1 konstitucionālā monarhija
прил. -
2 monarhija
I. n.1. единодержавие (Грам. инф.: Окончания: \monarhijaия) novec.2. монархия (Грам. инф.: Окончания: \monarhijaии; р. мн. \monarhijaий)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu monarchia ‘vienvaldība, patvaldība’absolūtā monarhija; konstitucionālā monarhijalv Valdīšanas formalv Valsts, kurā vara juridiski pieder vienai personai (monarham), kas parasti savu varu mantoJum99▪ Sinonīmilietv. patvaldība; vienvaldībaT09 -
3 konstitucionāls
a. конституционный (Грам. инф.: Окончания: \konstitucionālsая, \konstitucionālsое)LKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču constitutionnel \< latīņukonstitucionālā monarhijalv 1. Saistīts, saskanīgs ar konstitūciju1, tai atbilstošslv 2. Saistīts ar konstitūciju2, tai raksturīgsJum99